NA piedāvā saglabāt ierobežojumus ārvalstniekiem iegādāties Latvijas zemi

2014. gada 1. maijā beigsies pārejas posms, kas kaut daļēji ierobežoja Latvijas lauksaimniecības un meža zemju nonākšanu ārvalstnieku rokās. Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus liberalizācijas rezultātā Latvijas lauksaimnieki nonāks nevienlīdzīgā konkurencē ar citiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, tāpēc Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" piedāvā grozījumus, kas paredz ierobežot lauksaimniecības zemju tirgus liberalizāciju vismaz līdz 2020. gada 1. maijam, kad beigsies nākamais ES ilggadīgais budžets. Tādējādi pastāv iespēja, ka tiešo lauksaimniecības platību maksājumu apjoms izlīdzināsies starp dažādām ES dalībvalstīm. Papildus Nacionālā apvienība virzīs grozījumus, kas palīdzēs saglabāt Latvijas zemi Latvijas iedzīvotāju īpašumā.

 

Šie ierobežojumi tika pieņemti 2003. gadā, un vēl 2011. gadā šīs pārejas periods tika pamatots ar to, ka Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus liberalizācijas rezultātā Latvijas lauksaimnieki nonāks nevienlīdzīgā konkurencē ar citiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Līdz ar to nākas secināt, ka arī šobrīd lauksaimniecības zemes tirgus liberalizācijas rezultātā Latvijas lauksaimnieki nonāks nevienlīdzīgā konkurencē, jo, saskaņā ar 2013. gada jūlijā panākto vienošanos starp Eiropas Parlamentu, ES Ministru Padomi un Eiropas Komisiju, līdz 2020. gadam Latvijas lauksaimnieki turpinās saņemt viszemākos kopējās lauksaimniecības politikas tiešo maksājumu apjomu uz hektāru, salīdzinot ar visām pārējās ES dalībvalstīm. Apstākļi nav būtiski mainījušies arī citās pozīcijās - joprojām lauksaimniekiem trūkst finanšu līdzekļi un zemes iegādei paredzētie komerciālie aizdevumi vai nu nav pieejami, vai ir ar augstām procentu likmēm. Attīstības tendences negatīvi ietekmēja arī finanšu ekonomiskā krīze, kuras rezultātā Latvijas iekšzemes kopprodukts būtiski samazinājās. Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus liberalizācijas rezultātā  Latvijas lauksaimniekiem būs ierobežotas (nevienlīdzīgas konkurētspējas) iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi, jo tiem trūks finanšu līdzekļi, lai iegādātos lauksaimniecības zemi, nelabvēlīgas ekonomiskās un finanšu situācijas dēļ. Tas nozīmē, ka nepastāvēs vienlīdzīga konkurence starp Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu zemniekiem, tāpēc Nacionālā apvienība uzskata, ka Latvijas valdības pārstāvjiem ir jāvienojas ar Eiropas Komisiju par ierobežojumu saglabāšanu līdz 2020. gadam.

 

Nacionālā apvienība izskatīšanai Saeimā arī virzīs grozījumus, kas jau šobrīd būtiski apgrūtinās ārvalstniekiem iegūt zemi īpašumā. Piemēram, likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" tiks piedāvāts noteikt, ka lauksaimniecības un meža zemi īpašumā var iegūt tikai personas, kas vismaz gadu ir reģistrējušās kā nodokļu maksātājs Latvijas Republikā un sagatavo iesniegumu par zemes turpmāko izmantošanu, tāpat arī mutiski pamato to novada domei valsts valodā.

 

Jānis Dombrava, NA deputāts, uzsver: "Zeme ir mūsu nacionālā bagātība, kura ir jāsaglabā Latvijas iedzīvotāju īpašumā. Šobrīd, veicot zemes tirgus liberalizāciju, ir pamats uzskatīt, ka zeme nonāks ārvalstnieku īpašumā, jo Latvijas zemnieki nevienlīdzīgās ES lauksaimniecības politikas dēļ tiks pakļauti nevienlīdzīgai konkurencei. Priekšlaicīga zemes tirgus liberalizācija, kura radīs nevienlīdzīgu konkurenci, nonāk pretrunā Satversmes 105. pantam un neatbilst vienai no Eiropas Savienības pamatvērtībām - vienlīdzībai."

 

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" - "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" virza likumprojekta grozījumus, kas paredz ierobežot lauksaimniecības  un mežu zemju tirgus liberalizāciju, tādējādi saglabājot ierobežojumus ārvalstniekiem iegādāties Latvijas zemi.

 

Informāciju sagatavoja:

L.Ozoliņa