1918.gada
31.decembrī K.Ulmaņa Pagaidu valdība viņu iecēla par Landesvēra
latviešu vienību komandieri. Sarkanajai Armijai uzbrūkot Kurzemes virzienā, Kalpaka bataljons nodrošināja
Latvijas Pagaidu valdības pārcelšanos no Rīgas uz Jelgavu. 1919. gada 5.
janvārī pulkvedis Kalpaks izdeva pirmo pavēli, kurā paziņoja, ka apsardzības
ministrs viņu iecēlis par komandieri atsevišķam bataljonam, kuru veidoja
virsnieku rezerves rota, Latgales apakšvirsnieku rota, Latgales virsnieku rota,
Cēsu rota, 3. latviešu zemessargu rota. Tajā pašā dienā pagaidu valdība atstāja
Jelgavu un aizbrauca uz Liepāju studentu rotas apsardzībā. Pulkvedis Kalpaks ar
savu bataljonu palika frontē. Rādot personīgu laba karavīra piemēru, īsā laikā
O. Kalpakam izdevās izveidot patriotisku, disciplinētu un kaujas spējīgu vienību.
Tas bija grūts uzdevums, jo iedzīvotāju vairākums simpatizēja lieliniekiem.
Atšķirībā no vācu un lielinieku piekoptās prakses, Kalpaks pavēlēja saudzīgi
izturēties pret mierīgajiem iedzīvotajiem.
.jpg)
Ilgars Puškevics (Zemessardzes 52.kājinieku bataljona veterāns) un Roberts
Šlegelmilhs (Nacionālās apvienības Jelgavas nodaļas līdzpriekšsēdētājs un
Jelgavas Domes deputāts)
Vairāk informācija zz.lv (Zemgales Ziņas):
